2018 Gada piemineklis - Tanīskalns

2015_nov

Šogad, atzīmējot Latvijas valsts dibināšanas simtgadi, par 2018. gada arheoloģisko pieminekli izvēlēts Raunas pilskalns - Tanīskalns (valsts nozīmes arheoloģiskais piemineklis ar aizsardzības Nr. 542).

Šī nav pirmā reize, kad Tanīskalnam tiek pievērsta Latvijas mēroga uzmanība. Jaundibinātajā Latvijas Republikā, 1927. gadā Pieminekļu valde Raunas Tanīskalnā organizēja un veica vienus no apjomīgākajiem arheoloģiskajiem izrakumiem. Arheoloģiskos izrakumus vadīja prof. Francis Balodis, tos apmeklēja valsts prezidents Gustavs Zemgals un izglītības ministrs Jānis K. Pliekšāns (Rainis). Izrakumu norise tika iemūžināta filmā „Senču pilskalns”, kuru 1927. gada 26. novembrī demonstrēja kinoteātrī „Splendid Palace”. Pirms filmas sākuma prof. Francis Balodis nolasīja ievada referātu “Pilskalni un izrakumi pilskalnos par seno Latviju”. Tādā veidā tika popularizēts Latvijas arheoloģiskais mantojums un arheologu ieguldījums Latvijas senākās vēstures pētniecībā. Tanīskalna izpēte turpinājās 1930. gadā arheologa Adolfa Karnupa vadībā.

Raunas Tanīskalns ir viens no lielākajiem Latvijas pilskalniem. Tas ierīkots aptuveni 24 m augstā kalnā Raunas pietekas Līčupes labajā krastā. Veidojot nocietinājumus, visapkārt ap 4000 m2 lielajam plakumam kalna nogāzes tika mākslīgi nostāvinātas, dienvidaustrumu malā izveidota 25 m plata terase, ziemeļaustrumu galā izrakts ap 8 m plats grāvis un uzbērts valnis. 19.gs. izbūvējot paviljonu, valnis paaugstināts līdz 3 m. Uzejas vieta pilskalnā izveidota gar ziemeļaustrumu malu, to labi aizsargā valnis. Plakuma vidusdaļā kultūrslāņa biezums ir 0,5 - 2,5 m, bet dienvidaustrumu galā tas sasniedz 3,8 m.

Atbilstoši arheoloģisko izrakumu atklājumiem F. Balodis izdalīja četrus pilskalna apdzīvotības posmus:

 

     I. 6.gs.pr.Kr. - m.ē.6.gs.,      II. 7. - 12.gs.;      III. 13. - 15.gs.;      IV. 16. - 20.gs.

 

F. Balodis uzskatīja, ka senākie pilskalna iedzīvotāji bijuši Baltijas somi, kuru apmetni ap 600. gadu nodedzināja latgaļi. Šo hipotēzi viņš pamatoja ar atrasto keramiku, kura nebija vēlākās apdzīvotības kultūrslāņa horizontos un arheoloģisko izrakumu rezultātiem netālu esošajos Upmaļu senkapos, kur līdzās atklāti 6.gs. akmens krāvumi ar ugunskapiem un 7. - 9.gs. latgaļu skeletapbedījumi.

2015_nov3

7. - 12.gs. norokot pilskalna ziemeļu malu, paplašināts plakums, stāvinātas malas, gar tām veidots uzbērums un koka nocietinājumi, kas vismaz divas reizes nodeguši. Lielākais ugunsgrēks bijis vēlā dzelzs laikmeta beigās. Pēc ugunsgrēka plakums vēlreiz paplašināts, celta jauna, ap 2,10 m augsta aizsargbūve paralēli plakuma malai. To veidoja 2 guļkoku sienas, 2 m attālumā viena no otras, telpa starp sienām bija pildīta ar akmeņiem. Plakuma daļā atklātas divas uz šo apdzīvotības posmu attiecināmas koka celtņu paliekas. Lielākā no tām atklāta 2,60 m dziļumā. Tā bija 231 m2 (21x11 m) liela no priežu un egļu baļķiem celta celtne ar 2 dzīvojamām telpām, krāsni priekštelpā un pagrabu. Pagrabā atrastas bērza tāšu kaudzes, apstrādāti ādas gabali, bronzas priekšmetu fragmenti, kas liecināja, ka 11. - 13.gs. tur bijusi apavu un tāšu izstrādājumu darbnīca. Ap 800. gadu uzbērts pirmais pilskalna valnis 1,80 m augstumā, virs tā atrastas koka nocietinājumu sienas paliekas. 11. - 12.gs. valni paaugstināja, uzberot 0,60 m biezu mālainas grants kārtu. Trešo reizi valnis paaugstināts 13.gs.

13. - 15.gs. Tanīskalns bija nocietināts ar stāvkoku žogu, pilskalna plakumā atklātas uz šo apdzīvotības laiku attiecināmas trīs koka celtņu paliekas. Ap 1500. gadu nocietinājumu izbūvei pilskalnā savests māls, kas atklāts zem 16. - 20.gs. kultūrslāņa horizonta. Māla kārta vietām bija 1,60-1,80 m bieza, ar mālu pārklāts arī valnis, to paaugstinot par 0,60-0,80 m. Māla piegādāšanai izveidots ceļš gar kalna dienvidaustrumu nogāzi.

Pilskalna vēsture 20. gs. 20.- 30. gados vēsturnieku vidū raisīja plašas diskusijas. E.Brastiņš Tanīskalnā lokalizēja Indriķa Livonijas hronikā minēto Tālavas valdnieka Tālivalža Beverīnas pili, kas nodedzināta 1216. gadā. Pret to, pamatojoties uz arheoloģisko izrakumu rezultātiem, iebilda F.Balodis, norādīdams, ka Tanīskalns bija apdzīvots daudz ilgāk. Iespējams, Tanīskalnā bijusi bīskapa vasaļa pils.

 

Raksta autore: Sandra Zirne Foto autore: Ieva Plētiena

 

Izmantotā literatūra: Balodis, F., 1927. Raunas Tanīsa kalns. Izglītības Ministrijas mēnešraksts. 10.burtnīca. Rīga: Izglītības ministrija, 267-284. Balodis, F., 1928. gadā Tanīsa kalnā izdarītie izrakumi un konstatēto mītnes slāņa kārtu datējums. Archaioloģijas raksti. IV.1. Rīga: Pieminekļu valde, 19-39. Kundziņš, P., 1928. Tanīsa kalnā atraktās celtnes. Archaioloģijas raksti. IV.1. Rīga: Pieminekļu valde, 45.-50.